Ilgais ceļš palīgavotu izpratnē un atzīšanā

Viens no drošas valsts pastāvēšanas priekšnoteikumiem ir tiesību piemērošanas
procesu efektivitāte, tiesību avotu daudzveidība un tiesības zināt savas tiesības. Referāta
mērķis ir no tiesību teorijas un juridiskās metodes mācības pamatjautājumu skatpunkta
analizēt atsevišķu palīgavotu tapšanas, izpratnes attīstības un atzīšanas aspektus laikā,
doktrīnā, tiesību īstenošanā. Šādā aspektu salikumā tiesību palīgavotu attīstība nav pētīta.
Pētījuma izstrādē tiek izmantotas vēsturiskā un salīdzinošā metode. Tiesību palīgavoti kā
instruments taisnīguma īstenošanai atkal un atkal apliecina, ka to izmantošana tiesību
aktos attīsta juridisko metodoloģiju, nacionālo tiesību avotu doktrīnu, īstenojot vispārējos
tiesību principus, kas izriet no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas, veicina tiesiskās
sistēmas attīstību. Joprojām tiesību avotu daudzveidība, to normativitāte un savstarpējā
mijiedarbība ir viens no galvenajiem katru tiesību sistēmu raksturojošiem elementiem.
Savukārt tiesību sistēmu atšķirību noteicošais faktors lielā mērā atkarīgs no konkrētajā
tiesību sistēmā dominējošiem un pakārtotajiem tiesību avotiem. Problēma: vēl aizvien
jāatgādina, ka likumprojekta anotācija ir daļa no tiesību normas izstrādes sagatavošanas
materiāliem. Tā atspoguļo likumprojekta iesniedzēja, ne likumdevēja gribu. Ja likumdevējs
negroza likumprojektu un tam piekrīt, tad to var izmantot. Ja anotācija nesakrīt ar
likumprojekta tekstu, normas piemērotājs, izmantojot juridiskās metodes, sniedz atbildi uz
tiesību jautājumu un taisnīgu noregulējumu. Ja tas rod risinājumu un likumdevējs neiebilst
pienācīga veidā, tad risinājums ir akceptēts. Saeimas Juridiskās komisijas iebildumu vēstule
ir tiesību palīgavots, kontrastdialogs ar tiesību piemērotājiem par normas tulkošanu un
tiesību normas efektivitātes novērtēšanas ex post izpausme, kad parlamentārā kontroles
reakcija pievērš uzmanību kādai tiesību problēmai. Savukārt, Saeimas lēmums par normas
iztulkošanas aspektiem ir politisks lēmums. Tas nav likums, kas būtu pieņemts noteiktā
likumdošanas procesa ceļā, bet tiesību palīgavots, kas nav vispārsaistošs. Iespējamie
risinājumi pareizi noteikt piemērojamās tiesību normas saturu (domstarpību starp normas
radītāju un piemērotāju gadījumā): grozīt judikatūru, labojot interpretāciju, likumdevējam
grozot normu, izprotot, ka ir saprasts nepareizi.
Kopējais vēstījums. Nacionālā tiesību palīgavotu doktrīna ir pilnveidojusies, tās
pielietojums tiesību piemērošanas praksē pieaudzis. Jāveicina ātrāka nolēmumu nominēšana
judikatūras statusā. Savu oficiālo autentisko iztulkojumu likumdevējs var sniegt tikai grozot
normu un normas pieņemšanas procesā, uzmanīgi lasot anotācijas, kā arī citus normas
radīšanas dokumentus kopsakarā ar normas galīgo redakciju, nepārkāpjot varas dalīšanu.