Abstract
Rakstā apzināta Elzas Rozenbergas saskare ar tradicionālo instrumentālo muzicēšanu, īpaši bērnības un jaunības laikaposmā. Savā literārajā darbībā viņa, nu jau kā Aspazija, ir izmantojusi mūzikas un mūzikas instrumentu piedāvāto tēlainību un to veidoto simbolisko telpu. Izcila vieta šajā telpā ir koklei, kas minēta dzejnieces darbos visa radošā mūža garumā. Konstatējams, ka Aspazijas koklei gandrīz pilnībā trūkst tradicionālā instrumenta pazīmju, šis vārds kalpo kā kopīgs apzīmējums dažādiem muzikāliem un ar mūziku tieši vai netieši saistītiem metafiziskas dabas lielumiem. Kokles tēlā ir savijušies antīkie, kristīgie un romantiskie motīvi, kokle ir orfiskās stihijas, radošās dvēseles un dzejas metafora. Dzejnieces pašas muzikālā pieredze tikpat kā netiek atspoguļota viņas dzejā un lugās, taču viņas autobiogrāfiskie apraksti piedāvā fragmentāru, tomēr vērtīgu materiālu latviešu tradicionālās instrumentālmūzikas pētniecībai
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Title of host publication | Aspazija un mūsdienas |
| Subtitle of host publication | dzimums, nācija, radošie izaicinājumi |
| Editors | Ausma Cimdiņa |
| Place of Publication | Rīga |
| Publisher | Zinātne |
| Pages | 363-377 |
| ISBN (Print) | 978-9934-549-16-8 |
| Publication status | Published - 2016 |
OECD Field of Science
- 6.4 Arts (Arts, History of Arts, Performing arts, Music)
Cite this
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver