Tiesu prakse lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 284., 285. un 285.1 pants)

Kopsavilkums
[1] Krimināllikuma 285. panta dispozīcija ekspresis verbis neparedz apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tomēr personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai nav iespējama bez uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, personai atrodoties (uzturoties) noteiktā teritorijā pirms un pēc robežas šķērsošanas.

[2] Krimināllikuma 285. un 285.1 panta nošķiršanā būtiska nozīme ir subjektīvās puses izvērtējumam. Krimināllikuma 285. un 285.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir tīši, kurus raksturo tiešs nodoms. Ja Krimināllikuma 285. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā konstatējamā apzināšanās attiecināma uz personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vēloties to īstenot, tad Krimināllikuma 285.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – apzināšanās, ka tiek nodrošināta citai personai iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un to apzināti veicot.

[3] Krimināllikuma 285. panta dispozīcijā, atšķirībā no Krimināllikuma 284. panta, nav ietverta speciāla norāde uz valsts robežas veidu. Ar Krimināllikuma 285. pantā paredzēto „pārvietošanu pāri valsts robežai” saprotama personas nelikumīga pārvietošana gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai.

[4] Krimināllikuma 285. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu un tā objektīvās puses darbības izpaužas vismaz vienas personas nelikumīgā pārvietošanā pāri valsts robežai. Ņemot vērā krimināltiesībās atzīto, nozieguma mēģinājumā tīšā darbība (bezdarbība) jau satur noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, tieši apdraudot ar Krimināllikumu aizsargātās intereses, savukārt sagatavošanās noziegumam gadījumā tiek radīti labvēlīgi apstākļi iecerētā nozieguma izdarīšanai. Vēl neuzsākot aktīvas darbības, kas liecinātu par mēģinājumu nelikumīgi pārvietot personas pāri valsts robežai (darbības, kas atbilstu nozieguma objektīvās puses pazīmēm, – personu pārvietošanai valsts robežas virzienā), apsūdzētā darbības atzīstamas par vērstām uz labvēlīgu apstākļu radīšanu nozieguma izdarīšanai, izdarīto atzīstot par sagatavošanos noziegumam.

[5] Prakses pētījuma rezultātā secināms, ka par Krimināllikuma 284., 285., 285.1 pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem visbiežāk tiek piemērota brīvības atņemšana. Kā papildsods, ņemot vērā Krimināllikuma 43. pantā noteikto, bieži tiek piemērota izraidīšana no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu laiku.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.12 panta pirmo daļu „noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets ir rīki un līdzekļi, kuri bija paredzēti vai tika izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai”. Krimināllikuma 70.14 panta pirmajā daļā noteikts, ka tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets pieder citai personai, var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību. Minētajā tiesību normā likumdevējs noteicis tiesas tiesības, nevis pienākumu piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību. Krimināllikuma 70.14 panta pirmajā daļā paredzēta tiesas rīcības brīvība, atzīstot tiesības piedzīt arī mazāku apmēru (daļu no šīs vērtības, ja tas atbilst konkrētajā lietā konstatētajiem apstākļiem un samērīguma/taisnīguma prasībām).