Voleri

Jānis Sarnovičs

Voleri

Jānis Sarnovičs

Faculty of Humanities

Research output: Chapter in Book/Report/Conference proceeding › Entry for encyclopedia/handbook › Popular

Abstract

Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās.

Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

Original language	Latvian
Title of host publication	Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)
Place of Publication	Rīga
Publisher	Latvijas Nacionālā bibliotēka
Number of pages	1
Publication status	Published - 4 Mar 2026

OECD Field of Science

6.1 History and Archaeology

Access to Document

https://enciklopedija.lv/skirklis/241302-Voleri

Cite this

@inbook{76b484fb31564cd7b2f16e4a2cadc092,

title = "Voleri",

abstract = "Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, ta{\v c}u tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru mui{\v z}u (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latvie{\v s}u uzņēmējs Jānis {\v S}teinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru mui{\v z}u un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot da{\v z}ādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerie{\v s}i",

keywords = "Voleri, Jānis {\v S}teinhauers, Wohlershof",

author = "Jānis Sarnovi{\v c}s",

year = "2026",

month = mar,

day = "4",

language = "Latvie{\v s}u",

booktitle = "Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)",

publisher = "Latvijas Nacionālā bibliotēka",

}

TY - CHAP

T1 - Voleri

AU - Sarnovičs, Jānis

PY - 2026/3/4

Y1 - 2026/3/4

N2 - Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

AB - Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

KW - Voleri

KW - Jānis Šteinhauers

KW - Wohlershof

M3 - Enciklopēdijas/vārdnīcas šķirklis vai raksts

BT - Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)

PB - Latvijas Nacionālā bibliotēka

CY - Rīga

ER -