Kopsavilkums
Monogrāfija veltīta mākslīgā intelekta tiesiskajiem un cilvēktiesību jautājumiem.
Grāmatā vispirms ir apskatīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju
izmantošana tiesībaizsardzības jomā Eiropā un pasaulē un izvērtēta to ietekme
uz cilvēktiesībām. Pēc tam tajā ir aplūkotas tiesības uz privātumu, datu aizsar-
dzības tiesības, kā arī mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un
Eiropas līmenī. Grāmatas turpinājumā ir analizēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas un
Eiropas Savienības Tiesas praksē izstrādātie nosacījumi tiesību uz privātumu un
datu aizsardzību ierobežošanai un Eiropas datu aizsardzības prasības, kas pie-
mērojamas mākslīgā intelekta novērošanas pasākumiem. Nobeigumā ir sniegtas
rekomendācijas mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma un politikas tālākai attīs-
tībai, kas būtu balstīta cilvēktiesībās un noteiktu efektīvas aizsardzības garantijas
un mehānismus, kā arī ierobežojumus un aizliegumus, lai nodrošinātu mākslīgā
intelekta tehnoloģiju atbildīgu un uzticamu izmantošanu un novērstu to radīto
apdraudējumu un masveida novērošanu.
Monogrāfija būs noderīga docētājiem un zinātniekiem, studentiem, tiesību piemērotājiem un digitālās politikas veidotājiem, iestādēm un uzņēmumiem, kas izstrādā, ievieš un izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kā arī ikvienam lasītājam, kam ir interese par cilvēktiesībām, datu aizsardzības tiesībām, Eiropas Savienības tiesībām, mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju regulējuma attīstību
Grāmatā vispirms ir apskatīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju
izmantošana tiesībaizsardzības jomā Eiropā un pasaulē un izvērtēta to ietekme
uz cilvēktiesībām. Pēc tam tajā ir aplūkotas tiesības uz privātumu, datu aizsar-
dzības tiesības, kā arī mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un
Eiropas līmenī. Grāmatas turpinājumā ir analizēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas un
Eiropas Savienības Tiesas praksē izstrādātie nosacījumi tiesību uz privātumu un
datu aizsardzību ierobežošanai un Eiropas datu aizsardzības prasības, kas pie-
mērojamas mākslīgā intelekta novērošanas pasākumiem. Nobeigumā ir sniegtas
rekomendācijas mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma un politikas tālākai attīs-
tībai, kas būtu balstīta cilvēktiesībās un noteiktu efektīvas aizsardzības garantijas
un mehānismus, kā arī ierobežojumus un aizliegumus, lai nodrošinātu mākslīgā
intelekta tehnoloģiju atbildīgu un uzticamu izmantošanu un novērstu to radīto
apdraudējumu un masveida novērošanu.
Monogrāfija būs noderīga docētājiem un zinātniekiem, studentiem, tiesību piemērotājiem un digitālās politikas veidotājiem, iestādēm un uzņēmumiem, kas izstrādā, ievieš un izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kā arī ikvienam lasītājam, kam ir interese par cilvēktiesībām, datu aizsardzības tiesībām, Eiropas Savienības tiesībām, mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju regulējuma attīstību
| Oriģinālvaloda | Latviešu |
|---|---|
| Publikācijas vieta | Rīga |
| Izdevējs | LU Akadēmiskais apgāds |
| Lapu skaits | 327 |
| ISBN (Elektroniski) | 978-9934-36-098-5 |
| ISBN (Drukātā versija) | 978-9934-36-097-8 |
| DOIs | |
| Publikācijas statuss | Publicēts - dec. 2023 |
Atslēgvārdi
- Artificial Intelligence Regulation
- Artificial Intelligence Act
- Human rights risks of AI systems
- Human rights
- Data protection
Citēt šo
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver