Ieskats vārddarināšanas jautājumos Jāņa Endzelīna darbos

Raksts veltīts Jāņa Endzelīna devumam latviešu valodas vārddarināšanas jomā. J. Endzelīns vārddarināšanas jautājumiem savos darbos pievērsies vairākos aspektos. Vēsturiskā aspektā latviešu valodas vārddarināšanas sistēma aplūkota J. Endzelīna zinātniskajos darbos, savu-kārt praktiski ieteikumi vārdu darināšanā un valodas kultūras jautājumos skarti, piem., Rīgas Latviešu biedrības Valodniecības nodaļas sēdēs, kur 20. gs. 30. gados daudz tiek runāts par jaunu terminu darināšanu.Vairākiem ar vārdu darināšanu saistītiem jautājumiem J. Endzelīns pievērsis īpašu uzmanību, tie arī aplūkoti rakstā. Piem., J. Endzelīns skaidrojis dažādu vārddarināšanas afiksu izmantošanu jaunu vārdu darināšanā, pievērsdams uzmanību dažu darinājumu atšķirībām semantikā – sub -stantīviem ar piedēkli -īb- un -um-, adjektīviem ar -īg- un -isk-, -ēj- un -īg- u. c. Valodniecības nodaļas sēdēs daudzkārt spriests par attiecīgā afiksa lietojuma kļūdu. J. Endzelīns uzskata par latviešu valodai neatbilstošiem vairākus salikteņu darināšanas modeļus un to vietā iesaka dažādus darinājumus ar piedēkli -kl-.Sniedzot ieteikumus par jaunu vārdu, terminu darināšanu, J. Endzelīns balstās uz vairākiem principiem. Divi galvenie J. Endzelīna principi jaunu vārdu darināšanā ir latviešu valodas tradīcija, lietotās likumības, kā arī formu un konstrukciju senums, salīdzinājums ar lietuviešu valodu. Runājot par tradīciju, J. Endzelīns bieži piemin vārddarināšanā nozīmīgo analoģijas principu, kā arī uzsver, ka būtiski ievērot vārddarināšanas celmu, no kura darina konkrētos atvasinājumus, un konkrēto piedēkļu nozīmi. J. Endzelīnam svarīgs arī valodas ekonomijas princips. Jauni termini darināmi pēc valodā eksistējošiem paraugiem, un, atvasinot jaunus vārdus, jāpārzina konkrētā afiksa semantika, kā arī jaunvārdiem jāiekļaujas latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā. Ļoti būtiskas J. Endzelīnam ir saites starp baltu valodām, kopīgas leksikas piemēri