| Oriģinālvaloda | Latviešu |
|---|---|
| Rīkotāja publikācijas nosaukums | Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss) |
| Publikācijas vieta | Rīga |
| Izdevējs | Latvijas Nacionālā bibliotēka |
| Lapu skaits | 1 |
| Publikācijas statuss | Publicēts - 19 marts 2026 |
Kopsavilkums
Vēsturiski apkaimes teritorija bijusi mežaina un mazapdzīvota. Tā izveidojusies četru agrāko muižu – Mazās Dammes (vācu Kleindammenhof), Lielās Dammes (Großdammenhof), Annas (Annenhof) un Zolitūdes (Solitude) –, kā arī vēlākā Imantciema apkārtnē. 20. gs. 20. gadu otrajā pusē tika uzsākta aktīva teritorijas apbūve un ielu tīklojuma izveide. Apkaimes urbanizācija strauji norisinājās 20. gs. otrajā pusē, padomju otrreizējās okupācijas periodā īstenojot tipveida dzīvojamo ēku celtniecību. Mūsdienās Imantas apkaimi raksturo funkcionāli orientēta pilsētvide, plašas zaļās zonas un labi attīstīta transporta infrastruktūra.
Imantas kopējā platība ir 900,3 ha jeb 9,003 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 42 493
Imantas kopējā platība ir 900,3 ha jeb 9,003 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 42 493
Atslēgvārdi
- Sudrabkalniņš
- Pārdaugava
- Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
- Rīgas Radiorūpnīca
OECD Zinātnes nozare
- 6.1 Vēsture un arheoloģija
Citēt šo
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver