| Oriģinālvaloda | Latviešu |
|---|---|
| Publikācijas avota nosaukums | Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss) |
| Publikācijas vieta | Rīga |
| Izdevējs | Latvijas Nacionālā bibliotēka |
| Lapu skaits | 1 |
| Publikācijas statuss | Publicēts - 8 jūn. 2025 |
Kopsavilkums
Poļu–zviedru kara (1600–1629) laikā, Rīgas aplenkuma (1621) norises gaitā, zviedru karaspēka pulkveža Samuela Kobrona (Samuel Cobron) vadībā Daugavas kreisajā krastā izbūvētais un turpmākajos gadsimtos pilnveidotais Rīgas priekšnocietinājums ir ļoti labi saglabājusies militāra rakstura būves nozīmīga daļa un 17.–19. gs. nocietinājumu būvju paraugs.
Kobronskansts izbūvēta 17. gs. sākumā, lai aizsargātu Rīgu no ienaidnieka uzbrukumiem. Tās konstrukcija ietvēra bastionus, aizsarggrāvjus un citus nocietinājumus, kas pakāpeniski tika pilnveidoti 17.–19. gs. Skansts 19. gs. otrajā pusē zaudēja savu militāro nozīmi, un tās daļēja demontāža tika veikta, lai pielāgotu to Rīgas pilsētvides attīstībai, kas strauji pieauga. Mūsdienās par kādreizējo skansts atrašanās vietu norāda tikai nelielas reljefa izmaiņas starp Rīgas–Tukuma dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu, netālu no Dzelzceļa tilta
Kobronskansts izbūvēta 17. gs. sākumā, lai aizsargātu Rīgu no ienaidnieka uzbrukumiem. Tās konstrukcija ietvēra bastionus, aizsarggrāvjus un citus nocietinājumus, kas pakāpeniski tika pilnveidoti 17.–19. gs. Skansts 19. gs. otrajā pusē zaudēja savu militāro nozīmi, un tās daļēja demontāža tika veikta, lai pielāgotu to Rīgas pilsētvides attīstībai, kas strauji pieauga. Mūsdienās par kādreizējo skansts atrašanās vietu norāda tikai nelielas reljefa izmaiņas starp Rīgas–Tukuma dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu, netālu no Dzelzceļa tilta
OECD Zinātnes nozare
- 6.1 Vēsture un arheoloģija
Atslēgvārdi
- Kobronskants
- Kobron schanz
- Samuels Kobrons
- Samuel Cobron
- Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs
Citēt šo
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver