Kopsavilkums
Rakstā apzināta Elzas Rozenbergas saskare ar tradicionālo instrumentālo muzicēšanu, īpaši bērnības un jaunības laikaposmā. Savā literārajā darbībā viņa, nu jau kā Aspazija, ir izmantojusi mūzikas un mūzikas instrumentu piedāvāto tēlainību un to veidoto simbolisko telpu. Izcila vieta šajā telpā ir koklei, kas minēta dzejnieces darbos visa radošā mūža garumā. Konstatējams, ka Aspazijas koklei gandrīz pilnībā trūkst tradicionālā instrumenta pazīmju, šis vārds kalpo kā kopīgs apzīmējums dažādiem muzikāliem un ar mūziku tieši vai netieši saistītiem metafiziskas dabas lielumiem. Kokles tēlā ir savijušies antīkie, kristīgie un romantiskie motīvi, kokle ir orfiskās stihijas, radošās dvēseles un dzejas metafora. Dzejnieces pašas muzikālā pieredze tikpat kā netiek atspoguļota viņas dzejā un lugās, taču viņas autobiogrāfiskie apraksti piedāvā fragmentāru, tomēr vērtīgu materiālu latviešu tradicionālās instrumentālmūzikas pētniecībai
| Oriģinālvaloda | Latviešu |
|---|---|
| Rīkotāja publikācijas nosaukums | Aspazija un mūsdienas |
| Rīkotāja publikācijas apakšnosaukums | dzimums, nācija, radošie izaicinājumi |
| Redaktori | Ausma Cimdiņa |
| Publikācijas vieta | Rīga |
| Izdevējs | Zinātne |
| Lapas | 363-377 |
| ISBN (Drukātā versija) | 978-9934-549-16-8 |
| Publikācijas statuss | Publicēts - 2016 |
OECD Zinātnes nozare
- 6.4 Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra
Atslēgvārdi
- tradicionālā instrumentālā muzicēšana
- cimbole
- rata līra
- prāģeri
- orfiskā stihija
- radošā dvēsele
Citēt šo
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver