Kultūras iniciatīvas kā kopienas saliedētības prakse: Čiekurkalna, Jaunliepājas un Gulbenes novada pieredze

Raksts analizē kultūras iniciatīvu nozīmi vietējo kopienu saliedētības stiprināšanā.Projekta Atvērtās zinātnes (Open Science) pasākumu ietvaros trīs atšķirīgās sociālajās unģeogrāfiskajās vidēs – Čiekurkalnā (Rīga), Jaunliepājā (Liepāja) un Gulbenes novadā – tikaīstenoti kultūrdzīves aktivizēšanas pasākumi, lai veicinātu iedzīvotāju pašorganizēšanos un līdzdalību. Kultūras pasākumi šeit funkcionēja kā platforma kopīgai rīcībai un dialogam, ļaujot sabiedrībai ne tikai būt par pasīviem novērotājiem, bet aktīvi iesaistīties projekta mērķu īstenošanā. Raksta teorētiskais ietvars balstās Kliforda Gīrca interpretatīvajā kultūras pieejā, kur kultūra nav statiska, bet gan simbolisku nozīmju kopums, kurā indivīdi ir iesaistīti. Pētniecības mērķis ir atklāt šo nozīmju saistību ar ikdienas praksi. Pētījumā izmantota kvalitatīvā metodoloģija – līdzdalīgais novērojums un padziļinātās intervijas ar kultūrdzīves koordinatoriem, kuri tieši līdzdarbojās kopienās kultūrdzīves pasākumu koordinēšanā. Rezultāti rāda, ka kultūra kopienās tiek interpretēta plaši un iekļaujoši, aptverot gan ikdienas prakses un rituālus, gan profesionālās mākslas elementus, kas aktualizēti vietējā vidē; augsta līmeņa kultūras nozīmes iemiesojas ikdienas praksēs un tiek no jauna radītas caur vietējo iedzīvotāju aktivitātēm. Kultūra šādā skatījumā vienlaikus ir sistēma, kas palīdz definēt kopienas normas, vērtības un piederības izjūtu, un process, kas veidojas caur kopdarbību. Pētījuma rezultāti ļauj interpretēt teorētisko nostādni, ka kultūra vienlaikus ir gan nozīmju struktūra, gan dinamiska līdzdalības prakse, kas nostiprina sociālo identitāti un kopienas saliedētību.