Tiesību vēstures nozīme tiesību piemērošanā

Autors analizē vēstures zināšanu un prasmju, kā arī vēstures izpratnes nepieciešamību pienācīgai tiesību normupiemērošanai. Šajā kontekstā autors uzsver tiesību normu vēsturiskās interpretācijas būtisko nozīmi, kā arī travaux préparatoires nozīmi. Nosakot likumdevēja vēsturisko gribu un strādājot ar travaux préparatoires, tiesību piemērotājs lielā mērā darbojas atbilstoši vēsturnieka metodoloģijai. Tiesību piemērotājam ir arī jāspēj izprast tiesību normas vēsturisko pārmaiņu kontekstā – ne tikai nosakot sākotnējo likumdevēja gribu, bet arī izsekojot turpmākajai tiesiskās un sociālās realitātes attīstībai.
Latvijas tiesiskajā sistēmā nepieciešamība pēc izcilām zināšanām un dziļas izpratnes par tiesību vēsturi ir īpaši nozīmīga, jo tiesiskā sistēma balstās uz valsts nepārtrauktības principu. Latvijas Republikas nepārtrauktā tiesiskā pastāvēšana 50 gadus ilgās padomju okupācijas laikā, kā arī neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā, nevis jaunas valsts izveide, ir pamatā sarežģītiem tiesību jautājumiem, kuri joprojām ir jārisina. Šis vēsturiskais konteksts ir arī pamatā domstarpībām ar Krieviju, kas izriet no atšķirīgas vēsturisko notikumu interpretācijas, kā arī no Krievijas iesaistes vēsturiskās atmiņas karos ar Eiropu un savām kaimiņvalstīm. Risinot šādas lietas un saskaroties ar jautājumiem, kurus ietekmē Krievijas naratīvi, tiesību piemērotājam ir jāspēj identificēt atbilstošo vēsturisko kontekstu un parādīt tiesiskās sekas, kas izriet no valsts nepārtrauktības principa piemērošanas.
Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, kurā Krievija rada pastāvīgus draudus savu kaimiņvalstu neatkarībai un drošībai, vēsture un tās interpretācija tiek aktīvi izmantotas Krievijas kā maigās varas instrumenti.