Voleri

Jānis Sarnovičs

Voleri

Jānis Sarnovičs

Humanitāro zinātņu fakultāte

Zinātniskās darbības rezultāts: Nodaļa grāmatā/enciklopēdijā/konferences krājumā › Enciklopēdijas/vārdnīcas šķirklis vai raksts › Populārzinātniska

Kopsavilkums

Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās.

Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

Oriģinālvaloda	Latviešu
Rīkotāja publikācijas nosaukums	Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)
Publikācijas vieta	Rīga
Izdevējs	Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lapu skaits	1
Publikācijas statuss	Publicēts - 4 marts 2026

OECD Zinātnes nozare

6.1 Vēsture un arheoloģija

Atslēgvārdi

Voleri
Jānis Šteinhauers
Wohlershof

Piekļuve Dokumentiem

https://enciklopedija.lv/skirklis/241302-Voleri

Citēt šo

@inbook{76b484fb31564cd7b2f16e4a2cadc092,

title = "Voleri",

abstract = "Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, ta{\v c}u tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru mui{\v z}u (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latvie{\v s}u uzņēmējs Jānis {\v S}teinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru mui{\v z}u un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot da{\v z}ādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerie{\v s}i",

keywords = "Voleri, Jānis {\v S}teinhauers, Wohlershof",

author = "Jānis Sarnovi{\v c}s",

year = "2026",

month = mar,

day = "4",

language = "Latvie{\v s}u",

booktitle = "Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)",

publisher = "Latvijas Nacionālā bibliotēka",

}

TY - CHAP

T1 - Voleri

AU - Sarnovičs, Jānis

PY - 2026/3/4

Y1 - 2026/3/4

N2 - Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

AB - Mūsdienu Voleru apkaimi veido divas apdzīvotas vietas – Voleri un Krēmeri –, taču tajā ietilpst arī neapdzīvotā Krievu sala un Lejas Podrags. Voleri kā apdzīvota vieta izveidojās līdz ar Voleru muižu (vācu Wohlershof) 16.–17. gs. mijā. Voleri kā rūpnieciski nozīmīga vieta izveidojās 18. gs., kad latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers 1736. gadā iegādājās Voleru muižu un uzsāka tās teritorijā attīstīt kokmateriālu apstrādi un tirdzniecību. 18.–21. gs. piedzīvojot dažādas tehnoloģiskas izmaiņas, kokapstrāde ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības virzieniem Voleru apkaimē arī mūsdienās. Voleru kopējā platība ir 531,5 ha jeb 5,315 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 221. Demonīms – volerieši

KW - Voleri

KW - Jānis Šteinhauers

KW - Wohlershof

M3 - Enciklopēdijas/vārdnīcas šķirklis vai raksts

BT - Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss)

PB - Latvijas Nacionālā bibliotēka

CY - Rīga

ER -